Jaunlatviešu dēļ arvien vairāk cilvēku kļuva turīgi - palielinājās pilsonībai piederošo jeb buržuāzijas locekļu skaits. Lai gan sākotnēji buržuāziju veidoja salīdzinoši maz latviešu, pēc 30 gadiem pilsētnieku augstākajā slānī ietilpa jau krietni vairāk latviešu.
Buržuāzija - pilsētnieku augstākais slānis, kapitālisti
Lai gan jaunlatviešu kustība, pastiprinoties rusifikācijai, deviņpadsmitā gadsimta astoņdesmitajos gados pierima, tā kļuva par vienu no galvenajiem pamatiem latviešu turpmākajam ilgajam un mokošajam ceļam pretim vienotai tautai vienotā valstī. Jaunlatviešu devums ir cieši saistīts ar notikumiem gadsimtu vēlāk, jo, lai atgūtu neatkarību, latviešiem bija jādarbojas kā vienai kopīgai nācijai - tā kā mums mācīja jaunlatvieši.
Visiem jaunlatviešiem bija viens kopīgs mērķis, bet katrs no viņiem darbojās kādā konkrētā jomā, veidojot latviešu identitāti.
Īpaši izceļama latviešu valoda. Kamēr dažām no pasaules lielākajām nācijām (piemēram, Brazīlijai) nav savas valodas, mums tāda ir. Par to jāpateicas tieši jaunlatviešiem, taču nedrīkst aizmirst, ka mums tā jāsargā arī mūsdienās. Arī dziesmu svētki ir viena no galvenajām lietām, ar kurām lepojamies, un par to atkal jāpasakas jaunlatviešiem.
Jaunlatvieši latviešu tautu izveidojuši par tādu, kādu to pazīstam šodien, - čaklu, strādīgu, drosmīgu un cieņas pilnu. Viņi mūs padarīja par bagātu nāciju, bet tā diemžēl ir tā vērtība, ko turpmākais gadsimts mums spēja atņemt.