Galvenie notikumi
1856; autors: Reinis Stadsvolds
1856. gadu Latvijas vēsturē mēdz uzskatīt par pavērsiena gadu, proti, to dēvē par nacionālisma, jaunlatviešu kustības un pirmās nacionālās atmodas sākuma punktu.
Vēsturniece Vita Zelče (2006)
Laika līnija
19. gs. 30. gadi
- Sākot ar šiem gadiem daļa brīvlaisto latviešu zemnieku, cerot uz labāku dzīvi, dodas uz pilsētām, līdz ar to viņu īpatsvars tur (īpaši Rīgā) pieaug.
1856
- Sāk darboties neformāls Tērbatas Universitātes studentu pulciņš. Tā kodolu veido Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Juris Alunāns.
- Rīgā sāk iznākt nedēļas laikraksts Mājas Viesis - pirmais, kam atļāva publicēt politiskās ziņas. Tā redaktors Ansis Leitāns kļuva par pirmo latvieti - laikraksta vadītāju.
- Izdots pirmais modernās dzejas krājums latviešu valodā - Jura Alunāna Dziesmiņas.
- Gustavam Brašem kritizējot šo darbu, pirmo reizi parādās termins jaunlatvieši.
- Tiek atklāta Rīgas - Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa līnija.
- Tiek dibināts Rīgas Politehnikums.
- Kri'jānis Valdemārs sāk izdot laikrakstu Pēterburgas Avīzes un tā satīriskos pielikumus Dzirkstele un Zobugals.
- K. Valdemārs aicina zemniekus izceļot uz Novgorodas guberņu, lai iegūtu zemi, tomēr šis mēģinājums vairāk vai mazāk kļūst par neveiksmīgu. Lielākā daļa no tūkstošiem aizbraukušo tā arī Latvijā neatgriežas.
- Notiek poļu sacelšanās, cara valdība sāk stingrāk kontrolēt vietējās iestādes.
- K. Valdemārs aicina latviešus vairot turību, attīstot jūrniecību, un tāpēc uzsāk jūrskolu dibināšanu. Darbību uzsāk Ainažu jūrskola - pirmā ar latviešu mācību valodu. Vēlāk atver vēl 9 šādas jūrskolas, sauktas arī par Valdemāra skolām, kurās bez maksas var mācīties jebkurš. Mācības tajās notiek ziemā, bet vasarā notiek prakse jūrā. Līdz gadsimta beigām diplomēto tālbraucēju kapteiņu un stūrmaņu skaits sasniedz trīs tūkstošus.
- Tiek izveidotas pagastu pašvaldības Baltijas guberņās; cars sāk regulēt krievu valodas lietošanu lietvedībā un mēģina mazināt vācu valodas ietekmi.
- Sākas bads Igaunijā neražas dēļ.
- Cara valdība atļauj dibināt Latviešu komiteju ziedojumu vākšanai igauņu badacietējiem. Līdzekļus iegūst, organizējot publiskus pasākumus, kas pirmo reizi Rīgas vēsturē notiek latviešu valodā.
- 2. jūnijā notiek pirmā latviešu teātra izrāde, ko iestudē Ādolfs Alunāns.
- Ar Vidzemes gubernatora atļauju tiek dibināta Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ar vairākiem tūkstošiem biedriem, kuras iniciatori bija Bernhards Dīriķis, Jānis Frīdrihs Baumanis un Rihards Tomsons.
- RLB izveido vairākas komisijas:
- Dziedāšanas
- Zinību
- Teātra
- Mūzikas
- RLB rīko Pirmos vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Pirmoreiz kopā pulcējas latvieši no Vidzemes un Kurzemes guberņām. Svētku laikā Ata Kronvalda vadībā notiek arī skolotāju sanāksme, kurā pārrunā skolu programmas, vēršas pret vēl joprojām pastāvošajiem miesas sodiem.
1877
Notikumi bez konkrēta gada
- Sākot ar šo gadu visi pilsētnieki, kuri darbojas tirdzniecībā vai ir uzņēmēji un maksā nodokļus par īpašumu, var piedalīties pilsētas domes vēlēšanās. Neskatoties uz to, vēlētāju sarakstos vēl joprojām ir tikai apmēram 3 procenti no iedzīvotāju kopskaita.
- Nacionālisma situācijas izpētei Baltijā ierodas senatora Manaseina revīzija, kuras sekas bija pastiprināta rusifikācija - par mācību valodu skolās kļūst krievu valoda. Tā kļūst obligāta arī valsts iestādēs un tiesās. Vācu ierēdņi tiek aizstāti ar krievu ierēdņiem.
- Andrejs Pumpurs izdod literāro eposu Lāčplēsis, kas stiprina nacionālo pašapziņu.
Notikumi bez konkrēta gada
- Pirmo reizi parādījās mudinājums latviešu apdzīvoto teritoriju saukt par Latviju (tas notika laikrakstu slejās).