Vispārīgā situācija
Deviņpadsmitajā gadsimtā, cilvēkiem iesaistoties politikā, Eiropā notika ļoti lielas pārmaiņas un attīstība, sākās urbanizācija. Tas bija nacionālo kustību laiks, kā rezultātā Eiropā izveidojās vairākas jaunas neatkarīgas valstis. Bez nacionālajam kustībām neiztika arī Krievijas impērija, kur tās visspilgtāk izpaudās Somijas un Igaunijas teritorijās. Ziņas par šiem notikumiem sasniedza arī izglītotos latviešus, un līdz ar to 1856. gadā radās jaunlatviešu kustība.
Jaunlatvieši - nacionāli noskaņoti latvieši, kas izvirzīja un attīstīja domu par vienotu latviešu tautu un zemi.
Jaunlatvieši - Atmodas laika izglītotie latvieši, kas iestājās par savas tautas attīstību.
Deviņpadsmitajā gadsimtā:
- Arvien nozīmīgāku vietu sāka ieņemt laikraksti.
- Baltijā izveidoja telegrāfa sakarus. Sākotnēji tos gan varēja izmantot tikai armija un valdības iestādes, bet sākot ar sešdesmitajiem gadiem tie kļuva pieejami arī privātpersonām.
- Svarīgus notikumus sāka iemūžināt fotogrāfijās.
- Latvijas teritorijā pārvaldē dominēja vācieši.
- Notika urbanizācija.
- Tehnikai atvieglojot lauksaimniecības darbus, latviešu zemnieki sāka izkonkurēt vācu muižniekus - galvenās izmaiņas laukos.
- Radās jaunas, labākas pārvietošanās iespējas. 1861. gadā tika atklāta Rīgas - Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa līnija.
- Pārvaldē vēl joprojām dominēja vācieši. (Pēc Jaunlatviešu aktivitātes krievi vāciešu (un nu arī lēnām augošo latviešu) dominanci mēģināja mazināt.)
- Jaunlatviešu ietekmē arvien vairāk latviešu kļūva par self-made man, kas pašmācības ceļā sevi izglītoja, pēc tam ceļu līdz Rīgai mērojot pat ar kājām.
Self-made man (angļu val.) - cilvēks, kas pats sevi veidojis, cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- Dzīves apstākļi pilsētās bija ļoti dažādi. Kamēr turīgākais, izglītotākais slānis dzīvoja ļoti grezni, liela daļa pilsētnieku - pārsvarā latvieši (vismaz sākotnēji) - dzīvoja ļoti nabadzīgi.
...lāčādas un tepiķi, ādu pārvilkti krēsli un sofajs, viss pēc stila. |
Gulta, veca, sagrabējusi kušete, pāris krēslu, mazs galdiņš un neliels, apaļš sienas spogulis bija viss tās piederums. |
Jaunlatviešu kustības cēloņi
Jaunlatviešu kustības un visas Latviešu tautas atmodas kopumā cēloņi vairāk vai mazāk sakrīt ar dzimtbūšanas atcelšanas sekām. Tas nozīmē to, ka Latgalē jaunlatviešu kustība līdz pat 1861. gadam, kad arī tur tika atcelta dzimtbūšana, tik pat kā nebija aktuāla.
Jaunlatviešu kustības cēloņi bija šādi:
Jaunlatviešu kustības cēloņi bija šādi:
- Sākot ar 19. gs. 30. gadiem daļa brīvlaisto latviešu, cerot uz labāku dzīvi, devās uz pilsētām, līdz ar to viņu īpatsvars tur (īpaši Rīgā) pieauga. Tas sekmēja to, ka latvieši varēja biežāk sanākt kopā, lai runātu par savas tautas attīstību. Dzīvojot laukos, latvieši to nedarīja, jo attālums starp viņiem mēdza būt ļoti liels.
- Viens no faktoriem, kas to veicināja, bija pārvietošanās iespēju straujā attīstība, īpaši jaunā dzelzceļa līnija, kuras staciju tuvumā sāka veidoties pat jaunas pilsētas.
- Rusifikācija. Krievi, no visas varas mēģinot ieviest krievu valodu, parādīja, ka mums visiem, latviešiem, ir daudz kas kopīgs, ka esam viena tauta.
- Izglītības attīstība. Esot izglītoti, cilvēki izprata laikrakstos teikto un līdz ar to saprata savu identitāti. Izglītības līmeņa pieauguma dēļ arī daudzi latvieši vispār kļuva par jaunlatviešiem.
- Pēc dzimtbūšanas atcelšanas lielākā daļa zemnieku kļuva brīvi. Līdz ar to viņi varēja doties tur, kur vēlējās, un vairāk vai mazāk darīt to, ko vēlējās.
PERSONĪBAS
Milzīga nozīme jaunlatviešu kustības panākumos bija tieši atsevišķu personību inteliģencei un gribasspēkam, kā arī dziļajai domai par vienotu latviešu tautu.
NOTIKUMI
Latvijas vēsturē ir daudz notikumu, kas saistīti tieši ar jaunlatviešu kustību, tomēr ir arī daži galvenie notikumi - pavērsiena punkti.
NOZĪME
Jaunlatviešu kustībai bija liela nozīme turpmākajā latviešu tautas attīstībā un ceļā uz brīvu, neatkarīgu un demokrātisku valsti, kādu to pazīstam šodien.
Reinis Stadsvolds
Liepājas Valsts 1. ģimnāzija | 8.a klase
Galvenais informācijas avots: Latvijas vēsture pamatskolai 3. Rīga : Apgāds Zvaigne ABC, 2013.
© 2019 Reinis Stadsvolds
Liepājas Valsts 1. ģimnāzija | 8.a klase
Galvenais informācijas avots: Latvijas vēsture pamatskolai 3. Rīga : Apgāds Zvaigne ABC, 2013.
© 2019 Reinis Stadsvolds