No 1862. līdz 1865. gadam Valdemārs, strādājot valdības iestādēs Pēterburgā, kopā ar domubiedriem izdeva laikrakstu Pēterburgas Avīzes (un tā satīriskos pielikumus Dzirkstele un Zobugals), kas tika drukāts vairākos tūkstošos eksemplāros. Laikraksta saturam bija izteikti nacionāla ievirze, kas lasītājos veidoja pārliecību par latviešu tautas nākotnes pamatiem.
|
Krišjānis Valdemārs (1825-1891) tiek uzskatīts par jaunlatviešu kustības aizsācēju. Viņš bija pirmais, kurš sevi uzdrošinājās dēvēt par latvieti, uz savas studenta istabiņas durvīm līdzās uzvārdam uzrakstot Latvietis.
Krišjāņa Valdemāra lielums izpaužas apstāklī, ka daudzās latviešu kultūras dzīves nozarēs viņš bija pirmais.
|
K. Valdemārs aicināja latviešus vairot turību, attīstot jūrniecību, un tāpēc uzsāka jūrskolu dibināšanu. 1864. gadā darbību uzsāka Ainažu jūrskola - pirmā ar latviešu mācību valodu. Vēlāk atvēra vēl 9 šādas jūrskolas, sauktas arī par Valdemāra skolām, kurās bez maksas varēja mācīties jebkurš. Mācības tajās notika ziemā, bet vasarā bija prakse jūrā. Līdz gadsimta beigām diplomēto tālbraucēju kapteiņu un stūrmaņu skaits sasniedza trīs tūkstošus.
|
Latviešu jūrniecības tēvs Valdemārs panāca, ka jūrskolās apmācības var notikt dzimtajā valodā un ka jebkurš pagasts un pat zvejniekciems ar pienācīgu apmācāmo skaitu var lūgt atļauju jūrskolas dibināšanai.
|
Latvieši, tāpat kā igauņi, mīl jūrniecību, ko apliecina daudzi fakti, bet viņiem ir ārkārtīgi maz iespēju efektīvi sagatavoties, izglītoties šajā jomā. Jūsu Ķeizariskā Augstība, dodiet viņiem šo iespēju!
Fragments no Krišjāņa Valdemāra vēstules Krievijas imperatora brālim Konstantīnam Nikolajevičam par jūrskolu dibināšanu (1860)