Ādolfs Alunāns (1848-1912) bija dramaturgs, režisors un aktieris. Iestudējis viencēlienu, pirmo latviešu oriģināllugu Paša audzināts par godu Rīgas Latviešu biedrības pamatakmens iesvētīšanas svinībām. No 1870. līdz 1885. gadam vadīja Rīgas Latviešu teātri. Pats tulkoja un lokalizēja vācu tekstus, sacerēja un dziedāja kuplejas, kā arī rakstīja rakstus par teātri.
Latviešu teātra tēvs Alunānam veltīts muzejs, kas atrodas Jelgavā, kur viņš piedzima un mācījās.
|
Kārlis Baumanis (Baumaņu Kārlis) (1835-1905) bija viens no pirmajiem latviešu komponistiem. Sacerējis pirmās latviešu oriģināldziesmas gan korim, gan solistiem. Latvijas valsts himnas teksta un mūzikas autors, kā arī viens no pirmo dziesmu svētku organizētājiem.
Dievs, svētī Latviju! |
Pazīstamākās Baumaņu Kārļa dziesmas:
|
Rihards Tomsons (1839-1884), kurš Vācijā mācījies lauksaimniecību, organizējis dažādus masu pasākumus:
|
Pēc Baumaņa projektiem uzcelts:
|
Jānis Frīdrihs Baumanis (1834-1891) pēc studēšanas Berlīnes Būvakadēmijā kļuva par pirmo akadēmiski izglītoto latviešu arhitektu, kvalifikāciju iegūstot Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Pēc Baumaņa projektiem Rīgā uzceltas pirmo trīs latviešu dziesmu svētku estrādes, kā arī daudzas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas.
|
Auseklis (Miķelis Krogzemis) (1850-1879) bija latviešu dzejnieks, skolotājs un publicists. Interesējies Rietumeiropas literatūrā un Apgaismības filozofijā.
Ja kas vārdu uzminētu, |
Atis Kronvalds (1837-1875) bija pedagogs un valodnieks - talantīgs latviešu jaunvārdu darinātājs. Aicināja teikt:
|
Andrejs Pumpurs (1841-1902) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks. Viņa 1888. gadā izdotajā un pazīstamākajā darbā Lāčplēsis, kas stiprināja nacionālo pašapziņu, ar literāriem tēliem atainoti jaunlatviešu priekšstati par tautas pagātni, senatnei nereti tiekot pārāk idealizēta.
Par gadskārtu Līgo nāca |